Bez
tādas greznas lietas kā gredzens jau kuro gadsimtu neizpaliek ne
saderināšanās, ne arī kāzas. Ideāli apaļš gredzens, kuram nav
ne sākuma, ne beigu, kalpo par laulības svētuma un mīlestības
simbolu. Gredzeni, kurus sarakstīšanās vai laulības ceremonijas
laikā mij divas mīlošas sirdis, jau kopš seniem laikiem dēvē
par laulības gredzeniem. Bet ir arī saderināšanās gredzens –
šo gredzenu vīrietis savai mīļotajai sievietei velk pirkstā tad,
kad ir izteicis savus mīlestības apliecinājumus un lūdzis viņas
roku. Kad tad īsti un kādu iemeslu dēļ ir radušies šie
neparastie gredzeni, ar kuriem apmainās jaunais pāris?
Neviens nezina, kad īsti ir parādījies pirmais laulības gredzens.
Ir
saglabājusies vienīgi informācija, ka pavisam senos laikos
gredzeni tika vīti no niedres vai kaņepājiem.
Pirmos
metāla gredzenus ir sākuši izgatavot Senās Ēģiptes iedzīvotāji.
Tāpēc tieši viņus ir pieņemts dēvēt par „modes
likumdevējiem”, jo šī mode nenoveco jau vairākus tūkstošus
gadus ilgi. Ēģiptieši izdomāja to, ka pirkstā ir jāvelk neliels
apaļš priekšmets, kas tiek uzskatīts par mīlestības simbolu.
Šo
paradumu – laulības gredzenu izgatavošanu – no ēģiptiešiem
pārņēma senie romieši. Pie kam viņi gredzeniem piešķīra jaunu
statusu, padarot gredzenus par nesaraujamu laulības saišu simbolu.
Pēc senajām tradīcijām tieši līgavainis iegādājas gredzenu, kuru glabā pie sevis līdz pat laulību noslēgšanas brīdim.
Gredzeni
vienmēr ir uzskatīti par līgavaiņa godīgo nodomu apliecinājumu
attiecībā uz meiteni. Bet pēc laulības noslēgšanas šis
gredzens liecina par līgavas un līgavaiņa sociālā statusa
nomaiņu. Mūsdienu pasaulē zeltnesī uzvilkts gredzens liecina par
to, ka tā valkātājam jau ir sava otrā pusīte.
Daudzās
valstīs pastāv tradīcija, saskaņā ar kuru likumīgā līgava
savā labās rokas zeltnesī valkā saderināšanās gredzenu, kuru
noņem vienīgi savā kāzu dienā, lai uzvilktu laulību gredzenu.
Dažkārt juvelieru veikalos pat ir aplūkojami speciāli komplekti,
kuri ietver trīs gredzenus – vienu saderināšanās un divus
laulības gredzenus.
Jau gadsimtiem ilgi joprojām aktuāla ir tradīcija - saglabāt laulības gredzenus un nodot tos tālāk bērniem.
Šādi
gredzeni kļūst par ģimenes dārglietām, saviem valkātājiem
sagādājot lielu veiksmi. Ja mājās ieviesusies šāda tradīcija
un ir gredzens, kas tiek nodots pēcnācējiem, un dēls no mātes ir
saņēmis svētību laulību slēgšanai, viņš šo ģimenes
dārglietu var dāvināt savai iecerētajai gan kā saderināšanās,
gan arī kā laulības gredzenu. Bet to drīkst darīt vienīgi ar
mātes piekrišanu.
Tāpat
ir arī jāatceras, ka nekādā gadījumā laulību slēgšanas vai
sarakstīšanās laikā nedrīkst mainīties gredzeniem, kuri bijuši
pirkti citam cilvēkam, jo tādā gadījumā tie nenesīs laimi.
Labāk tos būtu pārdot, lai nopirktu vietā jaunus.
Ja
esat mīlestības jūtu pārņemts un vēlaties sniegt savu maigumu
un dāvāt laimi otram cilvēkam, un esat izlēmis sasaistīties
laulības saitēm, vērsieties mūsu firmā Vigorius, kur jūs gaida
saderināšanās gredzeni un laulības gredzeni, tos palīdzot arī
izvēlēties.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru